RAŽOTĀJA INSTRUKCIJA

QUICK PARQUET MONTĀŽAS UN EKSPLUATĀCIJAS NOTEIKUMI

 

I/. Pirms montāžas

  • Quick Parquet ir izstrādājums, kas paredzēts tiešajai montāžai dzīvojamās un sabiedriskās telpās ar normālu un augstu kustības intensitāti, izņemot telpas ar konstanti paaugstinātu mitrumu, piem., vannas istabas.
  • Parkets jāuzglabā slēgtās, sausās un vēdinātās telpās; oriģinālajā nebojātajā rūpnīcas iepakojumā, uz stabilas pamatnes, kas atrodas apm. 10 cm augstāk par grīdas līmeni. Ņemot vērā faktu, ka iepakojums nav hermētisks, jāsaglabā konstanta apkārtējā temperatūra 18-22 oC un relatīvais gaisa mitrums 45-60%. Šis temperatūru un mitruma diapazons nodrošina to, ka parketa mitrums ir optimāls un ir vienāds ar 9% ± 2%.
  • Iepakojums jāatver tieši pirms montāžas; parketa aklimatizācijai pirms montāžas jāilgst vismaz 48 stundas rūpnīcas iepakojumos.
  • Visi citi būvdarbi (krāsošana, apmetuma likšana, flīzēšana,utt.) jāizpilda pirms parketa montāžas.
  • Pirms parketa likšanas visi elementi jāpārbauda dienas gaismā, lai ieraudzītu iespējamos redzamos defektus un pārliecinātos par krāsas atbilstību. Lai iegūtu vienmērīgāku krāsu sadalījumu, ieteicams vienlaicīgi likt parketu no vairākiem iepakojumiem.

 

II/. Montāža:

  • Parketa likšanas laikā apkārtējai temperatūrai jābūt 18-22 oC un gaisa mitrumam 45-60%.
  • Nelīdzena vai nenostiprināta pamatne jāizlīdzina un jānostiprina ar pašlīmeņojošu masu (maksimāli pieļaujama nobīde no plakanas pamatnes ir 2mm/2tm)
  • Cementa pamatnes, uz kuras tiks montēts parkets, maksimāli pieļaujamais mitrums ir 2%, mērīts ar CM metodi, bet anhidrīta pamatnes pieļaujamais mitrums ir 0,5%, mērīts ar CM metodi. Koka pamatnes mitrums nedrīkst pārsniegt 13%.
  • Pamatne jāaizsargā ar mitrumizolāciju, kas neļauj absorbēt mitrumu.
  • Ieteicams izmantot kompleksās sistēmas no viena ražotāja: gruntis un pamatnes sagatavošanas preparātus, kā arī vienīgi tādas līmes, kuru ražotājs pieļauj lakota parketa montāžu.
  • Pēc montāžas pabeigšanas uzlikt grīdlīstes un apstrādāt ar aizsarglīdzekli.
  • Ja sienas paredzēts krāsot pēc parketa montāžas, grīda jāaizsargā ar plēvi vai kartonu.

 

III/. Apkope un ekspluatācija – lakotas grīdas:

  • Koks, kā dabīgs materiāls, pielāgojas apkārtējās vides apstākļiem, līdz ar to jāpievērš uzmanība tam, lai visā parketa ekspluatācijas laikā gaisa mitrums būtu vienāds ar 45-60%. Pārmērīgais mitrums izraisa koka izplešanos, bet pārāk zems mitrums izraisa tā saraušanos, kas savukārt izraisa plaisu rašanos.
  • Gatava grīda jāapstrādā ar aizsarglīdzekli lakotām grīdām, kuru rekomendē izmantot parketa tirdzniecības punkts vai parketa ražotājs, lai aizpildītu mikroplaisas starp parketa elementiem. Aizsarglīdzekli izmantot saskaņā ar tā ražotāja instrukciju.
  • Grīdu mazgāšanai un apkopei ieteicams izmantot specializētus līdzekļus lakotām grīdām. Preparāta īpašībām jāatbilst noteiktajam grīdas veidam.
  • Visiem smagiem priekšmetiem, kuri tiks novietoti uz grīdas (mēbeles, krēsli, galdi), jābūt aprīkotiem ar filca paliktņiem, lai nepieļautu skrāpējumu un nospiedumu rašanos, kā arī lai aizsargātu parketa lakas pārklājumu.

 

IV/. Apkope un ekspluatācija – eļļotas grīdas:

 

Parasta tīrīšana

  • Eļļotu grīdu ikdienas apkope ir putekļu nosūkšana vai slaucīšana, bet grīdu mazgāšanai ieteicams izmantot šķidrās ziepes grīdām. Šis līdzeklis ne tikai mazgā, bet arī izveido uz grīdas atjaunojamu aizsargkārtu, kas papildus sargā parketu no netīrumu uzkrāšanās.

Svarīgi: nemazgāt grīdu ar tīru ūdeni /tad tiek noņemtas sojas un kokosa aizsargeļļas/, kā arī neizmantot grīdas lupatas vai slotas ar cietu struktūru.

 

Kapitālā tīrīšana

  • Ja grīda ir ļoti netīra, tā jāizmazgā ar intensīvu mazgāšanas līdzekli, pēc tam – ar šķidrām ziepēm grīdu mazgāšanai, kas atjaunos aizsargkārtu.

 

Traipu noņemšana

  • Traipi jānoņem ar intensīvu mazgāšanas līdzekli vai traipu noņemšanas līdzekli. Vietas, no kurām tika noņemti traipi, atkārtoti apstrādāt ar dabisku vai tonējošo eļļu vai pastu.

 

Atjaunošana

  • Ja pēc ilgākas ekspluatācijas grīda kļūst matēta vai pelēka, to var atjaunot ar plānu speciālās pastas vai eļļas kārtu.
  • Pirms tam grīda jāizmazgā ar intensīvu grīdu mazgāšanas līdzekli un atstāt uz dažām stundām izžūšanai. Tikai pēc grīdas pilnīgas izžūšanas var sākt apstrādi ar pastu vai eļļu.
  • Eļļa nedrīkst palikt uz grīdas slāņa veidā, tāpēc pēc eļļas uzlikšanas grīda kārtīgi jānopulē ar mīkstu kokvilnas lupatu vai baltu pulēšanas uzliku.

Uzmanību: Lupatas pēc eļļošanas jāsadedzina vai jāizmērcē ūdenī. Pastāv pašuzliesmošanas risks. Visas darbības ar apkopes līdzekļiem jāveic saskaņā ar šo līdzekļu ražotāja instrukciju.

 

 

Parketa Montāža uz Siltās grīdas:

 

Droša grīdu apkure zem parketa

Koksne ir higroskopisks materiāls, un tas nozīmē, ka tā reaģē uz mitruma un temperatūras izmaiņām. Koksne ir arī labs izolators. Tāpēc var likties, ka ideja izstādīt grīdas apkuri zem koka parketa ir neveiksmīga. Vai tas tiešām tā ir?

 

Plānošana

Pie jebkura veida ielikšanas pats svarīgākais ir projekts, ko nosaka tās telpas īpatnības, kurā tiks ielikta apkure un grīda. No galveno elementu (piemēram, smagas mēbeles) izvietošanas ir atkarīga apkures sistēmas komponentu izvietošana. Tādas uzstādīšanas efektivitāte samazinās nevajadzīgus izdevumus, kas ir saistīts ar tādu vietu apkuri, kurās tā nav nepieciešama. Tas, kā tiek izmantotas telpas arī ietekmē parketa materiāla izvēli un tā daudzumu. Daļa telpu tiek izmantota intensīvi, bet daļa tiek izmantota tikai atpūtai, kas ietekmē koksnes stingumu un nodilumizturību. Pirms plānojiet grīdas pasūtījumu iesakām Jums vērsties pie mūsu speciālistiem pēc konsultācijas, lai variet pasūtīt Jums nepieciešamo materiālu un ieplānot visus darbus laicīgi un izpildīt tehnoloģiski pareizi.

 

Pamatgrīdas sagatavošana

Pirms siltās parketa grīdas tiek ielikta cementa vai anhidrīda bezšuvju grīda. Pirmās brigādes pienākums ir pamatnes iesildīšana, lai no bezšuvju grīdas pēc tās savienošanas un kondensācijas iztvaikotu ūdens. Šim nolūkam ir nepieciešams ieslēgt grīdas apkuri, pakāpeniski katru dienu paceļot temperatūru par 5 °C, līdz maksimālai 26°C temperatūrai, pēc tam ir vēlama temperatūras uzturēšana 24°C līmenī aptuveni 14 dienu garumā. Pēc šī perioda beigām temperatūra ir jāpazemina katru dienu par 5 °C, kamēr augšējā kārta nesasniegs 15-18°C, bet gaisa mitrums nepazemināsies līdz 55%. Iesildīšanas laikā no pamatnes iztvaikojas mitrums, kuru pretējā gadījumā iesūktu tikko ieliktais parkets. Iesildīšana turpinās aptuveni 21 dienu, un tā ir jāveic tieši pirms parketa ielikšanas sākuma.

 

Bezšuvju grīdu mitrumu mēra ar hidrometru, un tam ir jābūt sekojošam:

 

  • #1,8% - cementa bezšuvju grīdai,
  • #0,3% - anhidridai bezšuvju grīdai.

Ja mērījumi uzrādīja atbilstošu mitruma līmeni un pagāja ne vairāk kā nedēļa no bezšuvju grīdas iesildīšanas, darbu var uzsākt brigāde, kas ieliks parketu. Lai koksnes izmēri nemainītos, ielikšanas laikā tās mitruma līmenis nedrīkst pārsniegt noteikto rādītāju. Gaisa temperatūra ielikšanas laikā un pirmo 48 stundu laikā pēc ielikšanas pabeigšanas ir jāuztur 21°C līmenī, un pēc tam tā ir jāpaceļ katru dienu par 1-2 grādiem. Siltās grīdas temperatūra nedrīkst pārsniegt 27°C.

 

Kāda koksne?

Šādā veidā iestiprināta plātne der ne visiem parketa tipiem. Parketa dēļi atšķirībā no parastā parketa, kas ir pielīmēts pie betona virsmas, mainās gada laikā notiekošo klimatisko pārmaiņu ietekmē. Izvēloties koka šķirni ir jāatceras par to, ka tai ir jābūt pēc iespējas stabilai un tai pēc iespējas ilgāk ir jāsaglabā savi tehniskie parametri, kā arī par to, ka nosēšanās koeficientam ir jābūt pēc iespējas mazākam. Tas ļaus saglabāt parketa viengabalainību, izvairīties no spraugu veidošanās starp dēļiem gada garumā. Tādas īpašības ir eksotiskām, ļoti cietām un izturīgām koku šķirnēm, piemēram: jatoba, iroko, merbau vai doussie, kā arī vietējām šķirnēm, tādām kā akācija vai ozols.

 

Kāds parkets?

Viengabala koksne, kas ir ielikta uz grīdas apkuri, nepilda savu funkciju, jo veido pārlieku termoizturību, kas pazemina apkures ekonomiskumu un efektivitāti. Turklāt standarta dēļi ir pārāk lieli un rūkošas koksnes dēļ starp tiem veidojas lielas spraugas. Parasti tiek izmantoti divslāņu dēļi, kas pieļauj koksnes saspiešanu. To frēzējums ir tik plāns, ka tas nebloķē siltuma straumi. Saplāksnis ir populārs apakšējā slāņa materiāls, jo šis koksnes veids diezgan labi reaģē uz paaugstinātu temperatūru. Tiek izmantoti slāņaini parketa dēļi, kuros apakšējais slānis ir izvietots perpendikulāri viens otram. Šāda konstrukcija ierobežo visa elementa rūkšanu un spraugu veidošanos starp parketa dēļiem, pat ja tie ir liela izmēra.

Ieklāšanas veids bez līmes izmantošanas ierobežo apkures aprīkojuma efektivitāti, jo gaiss zem parketa apgrūtina vienmērīgu siltuma cirkulāciju. Grīda montēta uz līmes ir visstabilākā, tā netiek deformēta. Ir nepieciešams uzreiz pēc parketa ieklāšanas pieradināt to pie paaugstinātas temperatūras, pakāpeniski iesildot to līdz maksimālajam līmenim .

 

Apdares darbi

Visbiežāk ieteicams uz apkuri ieliktā parketa apdares veids ir ieeļļošana un/vai vaskošana. Laka var atnākt vaļā koksnes rūkšanas rezultātā, bet eļļa un vasks neietekmē grīdas virsmu. Abi šie pārklājuma veidi tikai pasvītro koksnes dabisku skaistumu, kā arī pasargā grīdas no nodilšanas. Protams, tirgū ir pieejami gatavi parketa dēļi ar fabrikā ieklātu lakas vai cita aizsarglīdzekļa slāni. Tomēr par šādas virsmas kopšanu un tās atjaunošanas veidiem ir jākonsultējas pie noteiktā ražotāja.

 

Ekspluatācija

Šādu grīdu ekspluatācija prasa noteiktu vērīgumu. Ir jāatceras, ka grīdas apkure ieslēdzas pakāpeniski, ir jāizvairās no straujām temperatūras izmaiņām.

 

 

Koka grīdu ekspluatācijas noteikumi

 

Koka grīdu lakas vai eļļas pārklājums var tikt bojāts, ja mājās vai sabiedriskās telpās esošās pārvietojamās lietas netiks atbilstoši aprīkotas. Visa veida mēbeles, krēsli, dīvāni, galdi, utt., jāaprīko ar, piem., filca paliktņiem. Lakas un eļļas pārklājumi kalpos daudz ilgāk, ja vietās, kurās atrodas ieeja no ielas mājā, būs atbilstoša apavu attīrīšanas sistēma. Koka grīdas no monolītās vai slāņu koksnes ir 100% dabiski izstrādājumi. Neskatoties uz to, ražotājs ir atbilstoši sagatavojis koksni (atbilstoši žāvēšana līdz 7-11% mitrumam), tā nezaudē spēju absorbēt un izdalīt ūdens tvaikus. Šo procesu rezultātā koks „strādā”, t.i. uzbriest vai saraujas. Lai minimizētu koksnes „darba” rezultātus, telpās jāuztur cilvēkiem labvēlīgs klimats. Vislabvēlīgākie apstākļi pastāv, kad relatīvais gaisa mitrums atrodas 45-60% robežās, bet temperatūra 15-25 oC robežās.

download catalogue
Projekt i wykonanie strony internetowej Pawelec.info